19. Saṭṭhinipāto

529. Soṇakajātakaṃ (1)

1.

‘‘Tassa sutvā sataṃ dammi, sahassaṃ diṭṭha [daṭṭhu (sī. pī.)] soṇakaṃ;

Ko me soṇakamakkhāti, sahāyaṃ paṃsukīḷitaṃ’’.

2.

‘‘Athabravī māṇavako, daharo pañcacūḷako;

Mayhaṃ sutvā sataṃ dehi, sahassaṃ diṭṭha [daṭṭhu (sī. pī.)] soṇakaṃ;

Ahaṃ te soṇakakkhissaṃ [ahaṃ soṇakamakkhissaṃ (sī. pī.), ahaṃ te soṇakamakkhissaṃ (syā.)], sahāyaṃ paṃsukīḷitaṃ’’.

3.

‘‘Katamasmiṃ [katarasmiṃ (sī. syā. pī.)] so janapade, raṭṭhesu nigamesu ca;

Kattha soṇakamaddakkhi [kattha te soṇako diṭṭho (sī. pī.)], taṃ me akkhāhi pucchito’’.

4.

‘‘Taveva deva vijite, tavevuyyānabhūmiyā;

Ujuvaṃsā mahāsālā, nīlobhāsā manoramā.

5.

‘‘Tiṭṭhanti meghasamānā, rammā aññoññanissitā;

Tesaṃ mūlamhi [mūlasmiṃ (sī. pī.), mūlasmi (syā.)] soṇako, jhāyatī anupādano [anupādino (syā.), anupādāno (pī.)];

Upādānesu lokesu, ḍayhamānesu nibbuto.

6.

‘‘Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅgiyā;

Kārāpetvā samaṃ maggaṃ, agamā yena soṇako.

7.

‘‘Uyyānabhūmiṃ gantvāna, vicaranto brahāvane;

Āsīnaṃ soṇakaṃ dakkhi, ḍayhamānesu nibbutaṃ’’.

8.

‘‘Kapaṇo vatayaṃ bhikkhu, muṇḍo saṅghāṭipāruto;

Amātiko apitiko, rukkhamūlasmi jhāyati’’.

9.

‘‘Imaṃ vākyaṃ nisāmetvā, soṇako etadabravi;

‘Na rāja kapaṇo hoti, dhammaṃ kāyena phassayaṃ [phusayaṃ (ka.)].

10.

‘Yo ca [yodha (sī. syā.)] dhammaṃ niraṃkatvā [nirākatvā (?)], adhammamanuvattati;

Sa rāja kapaṇo hoti, pāpo pāpaparāyano’’’.

11.

‘‘‘Arindamoti me nāmaṃ, kāsirājāti maṃ vidū;

Kacci bhoto sukhasseyyā [sukhā seyyā (pī.), sukhaseyyo (ka.)], idha pattassa soṇaka’’’.

12.

‘‘Sadāpi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;

Na tesaṃ koṭṭhe openti, na kumbhiṃ na khaḷopiyaṃ [na kumbhe na kaḷopiyā (syā. pī.)];

Paraniṭṭhitamesānā, tena yāpenti subbatā.

13.

‘‘Dutiyampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;

Anavajjapiṇḍo [anavajjo piṇḍā (pī.)] bhottabbo, na ca kocūparodhati.

14.

‘‘Tatiyampi bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;

Nibbuto piṇḍo bhottabbo, na ca kocūparodhati.

15.

‘‘Catutthampi [catutthaṃ (pī.)] bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;

Muttassa raṭṭhe carato, saṅgo yassa na vijjati.

16.

‘‘Pañcamampi [pañcamaṃ (pī.)] bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;

Nagaramhi ḍayhamānamhi, nāssa kiñci aḍayhatha.

17.

‘‘Chaṭṭhampi [chaṭṭhaṃ (pī.)] bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;

Raṭṭhe vilumpamānamhi [viluppamānamhi (ka.)], nāssa kiñci ahīratha [ahāratha (sī. syā.)].

18.

‘‘Sattamampi [sattamaṃ (pī.)] bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;

Corehi rakkhitaṃ maggaṃ, ye caññe paripanthikā;

Pattacīvaramādāya, sotthiṃ gacchati subbato.

19.

‘‘Aṭṭhamampi [aṭṭhamaṃ (pī.)] bhadramadhanassa, anāgārassa bhikkhuno;

Yaṃ yaṃ disaṃ pakkamati, anapekkhova gacchati’’.

20.

‘‘Bahūpi bhadrā [bahūni samaṇabhadrāni (sī.), bahūpi bhadrakā ete (pī.)] etesaṃ, yo tvaṃ bhikkhu pasaṃsasi;

Ahañca giddho kāmesu, kathaṃ kāhāmi soṇaka.

21.

‘‘Piyā me mānusā kāmā, atho dibyāpi me piyā;

Atha kena nu vaṇṇena, ubho loke labhāmase’’.



六十集
妙声本生经 (1)
"听说他我给百金，见着妙声千金赠；
谁告诉我妙声在，童年玩伴土中戏。"
"这时一个年少人，头梳五髻少年郎；
听我言给百金来，见着妙声千金赠；
我为你指妙声处，童年玩伴土中戏。"
"在哪个地方城邑，何处国土村镇中；
你在何处见妙声，请你告诉我询问。"
"就在陛下领地内，就在您的御花园；
挺直高大沙罗树，青色光辉令人喜。
"巍然如云相倚立，美妙相依互依存；
树根之下有妙声，无所执取入禅定；
世间众生执着燃，唯他寂静已解脱。"
"于是国王便出发，四兵营伍齐随行；
命人修平坦道路，前往妙声所在处。
"来到御园游大林，漫步林中四处寻；
终见妙声坐树下，燃烧世间他寂静。"
"可怜啊这个比丘，剃头披着僧伽衣；
无母亦复无父亲，树下独自入禅定。"
"听闻此言语之后，妙声如此言回应；
'大王修法身触法，此人绝非是可怜。
'若人弃舍正法道，随顺非法而行事；
大王此人实可怜，恶人趣向恶道去。'"
"'我名为降敌王者，人皆知我迦尸王；
不知尊者到此处，可有安乐妙声耶。'"
"出家比丘常安乐，无家修行福德人；
不用储藏入仓库，不用瓮缸储存物；
寻求他人剩余食，持戒修行以活命。
"其二出家常安乐，无家修行福德人；
得食无过可受用，无人阻碍来干扰。
"其三出家常安乐，无家修行福德人；
得食清净可受用，无人阻碍来干扰。
"其四出家常安乐，无家修行福德人；
自在国中任遨游，无有牵绊系缚事。
"其五出家常安乐，无家修行福德人；
城邑之中遇火烧，无有一物被焚毁。
"其六出家常安乐，无家修行福德人；
国土之中遭劫掠，无有一物被夺去。
"其七出家常安乐，无家修行福德人；
盗贼把守的道路，或有其他拦路者；
持钵披衣安然行，持戒修行得平安。
"其八出家常安乐，无家修行福德人；
无论去向何方所，无有牵挂随处行。"
"众多安乐如你说，比丘你所赞叹者；
我贪爱着诸欲乐，妙声我将如何行。
"我爱人间诸欲乐，天上欲乐亦喜爱；
究竟用何种方法，两种世界都得到。"

22.

‘‘Kāme giddhā [kāmesu giddhā (sī. pī.)] kāmaratā, kāmesu adhimucchitā;

Narā pāpāni katvāna, upapajjanti duggatiṃ.

23.

‘‘Ye ca kāme pahantvāna [pahatvāna (sī. pī.)], nikkhantā akutobhayā;

Ekodibhāvādhigatā, na te gacchanti duggatiṃ.

24.

‘‘Upamaṃ te karissāmi, taṃ suṇohi arindama;

Upamāya midhekacce [pidhekacce (sī. pī.)], atthaṃ jānanti paṇḍitā.

25.

‘‘Gaṅgāya kuṇapaṃ disvā, vuyhamānaṃ mahaṇṇave;

Vāyaso samacintesi, appapañño acetaso.

26.

‘‘‘Yānañca vatidaṃ laddhaṃ, bhakkho cāyaṃ anappako’;

Tattha rattiṃ tattha divā, tattheva nirato mano.

27.

‘‘Khādaṃ nāgassa maṃsāni, pivaṃ bhāgīrathodakaṃ [bhāgirasodakaṃ (sī. syā. pī. ka.)];

Sampassaṃ vanacetyāni, na palettha [paletvā (ka.)] vihaṅgamo.

28.

‘‘Tañca [taṃva (pī.)] otaraṇī gaṅgā, pamattaṃ kuṇape rataṃ;

Samuddaṃ ajjhagāhāsi [ajjhagāhayi (pī.)], agatī yattha pakkhinaṃ.

29.

‘‘So ca bhakkhaparikkhīṇo, udapatvā [uppatitvā (sī. syā.), udāpatvā (pī.)] vihaṅgamo.

Na pacchato na purato, nuttaraṃ nopi dakkhiṇaṃ.

30.

‘‘Dīpaṃ so najjhagāgañchi [na ajjhagañchi (sī.), na ajjhagacchi (pī.)], agatī yattha pakkhinaṃ;

So ca tattheva pāpattha, yathā dubbalako tathā.

31.

‘‘Tañca sāmuddikā macchā, kumbhīlā makarā susū;

Pasayhakārā khādiṃsu, phandamānaṃ vipakkhakaṃ [vipakkhinaṃ (sī. pī.), vipakkhikaṃ (syā.)].

32.

‘‘Evameva tuvaṃ rāja, ye caññe kāmabhogino;

Giddhā ce na vamissanti, kākapaññāva [kākapaññāya (sī. syā. pī.)] te vidū.

33.

‘‘Esā te upamā rāja, atthasandassanī katā;

Tvañca paññāyase tena, yadi kāhasi vā na vā.

34.

‘‘Ekavācampi dvivācaṃ, bhaṇeyya anukampako;

Tatuttariṃ na bhāseyya, dāsovayyassa [dāso ayyassa (sī.), dāso ayirassa (pī.)] santike’’.

35.

‘‘Idaṃ vatvāna pakkāmi, soṇako amitabuddhimā [soṇako’mitabuddhimā (?)];

Vehāse antalikkhasmiṃ, anusāsitvāna khattiyaṃ’’.

36.

‘‘Ko nume rājakattāro, suddā veyyattamāgatā [sūtā veyyattimāgatā (sī. syā. pī.)];

Rajjaṃ niyyādayissāmi, nāhaṃ rajjena matthiko.

37.

‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;

Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ’’ [vasamannagā (pī.)].

38.

‘‘Atthi te daharo putto, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;

Taṃ rajje abhisiñcassu, so no rājā bhavissati’’.

39.

‘‘Khippaṃ kumāramānetha, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;

Taṃ rajje abhisiñcissaṃ, so vo rājā bhavissati’’.

40.

‘‘Tato kumāramānesuṃ, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;

Taṃ disvā ālapī rājā, ekaputtaṃ manoramaṃ.

41.

‘‘Saṭṭhi gāmasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;

Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.

42.

‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;

Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ [vasamannagā (pī.)].

43.

‘‘Saṭṭhi nāgasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;

Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.

44.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;

Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.

45.

‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;

Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.

46.

‘‘Saṭṭhi assasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā;

Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhino.



"贪着诸欲乐其中，沉迷欲乐难自拔；
众人造作诸恶业，死后必堕恶道中。
"若人能断诸欲乐，出离无惧无所畏；
证得专一禅定者，永不堕入恶道中。
"我为你作个譬喻，降敌王请细听闻；
借着譬喻来开示，智者由此知真义。
"恒河中见具尸体，漂流大海波浪间；
一只乌鸦心思忖，愚痴无智起妄念。
"'我今得到好船只，食物丰盛不缺乏'；
日日夜夜贪执着，心意沉醉难自拔。
"啄食象尸腐肉块，饮啜恒河清净水；
远望两岸美景致，这鸟不愿往回飞。
"恒河流向大海去，放逸贪着腐尸者；
随波冲向大海中，鸟儿难以飞渡处。
"食物耗尽这飞鸟，振翅欲图求生路；
前后左右四方望，无处可去生退却。
"找不到任何陆地，鸟儿无法着足处；
因其体力已衰竭，最终难逃厄运至。
"海中鱼类和鳄鱼，以及摩羯水兽等；
群起撕裂可怜鸟，挣扎之际命难保。
"如是大王汝当知，一切贪著欲乐者；
若不能舍贪欲心，如彼愚鸦终自毁。
"此是为王作比喻，显示真实义理故；
你已明白其意义，取舍在于王自己。
"慈悲之人说一二，为人开示善道途；
更多言语已无益，如仆侍立主人前。"
"说完此言即离去，妙声智慧无边际；
升于虚空离地面，教诲王者而远去。"
"谁是我的国王师，或通达事理大臣；
我要禅让此王位，我已不愿掌王权。
"今日我就去出家，谁知明日命如何；
我不愿如愚昧鸦，随顺欲望趋灭亡。"
"王有年少太子在，长寿增益国土者；
请立太子继王位，他将成为我君王。"
"快去召来小太子，长寿增益国土者；
我要立他继王位，他将成为你君王。"
"于是召来小太子，长寿增益国土者；
见到可爱独生子，国王如此对他说。
"六万村庄尽圆满，各处财物皆丰盈；
我儿你要好治理，王位现在传与你。
"今日我就去出家，谁知明日命如何；
我不愿如愚昧鸦，随顺欲望趋灭亡。
"六万头大象雄壮，皆以珍宝为装饰；
金饰璎珞庄严身，黄金缰绳系其身。
"象上坐着驭象师，手持钩棒善驾驭；
我儿你要好治理，王位现在传与你。
"今日我就去出家，谁知明日命如何；
我不愿如愚昧鸦，随顺欲望趋灭亡。
"六万骏马品种优，皆以珍宝作装饰；
良种纯正信度马，奔驰如风疾如电。

47.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi [indiyācāpadhāribhi (ka.)];

Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.

48.

‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;

Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.

49.

‘‘Saṭṭhi rathasahassāni, sannaddhā ussitaddhajā;

Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.

50.

‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;

Te putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.

51.

‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;

Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.

52.

‘‘Saṭṭhi dhenusahassāni, rohaññā puṅgavūsabhā;

Tā putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.

53.

‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;

Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ.

54.

‘‘Soḷasitthisahassāni , sabbālaṅkārabhūsitā;

Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā;

Tā putta paṭipajjassu, rajjaṃ niyyādayāmi te.

55.

‘‘Ajjeva pabbajissāmi, ko jaññā maraṇaṃ suve;

Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ’’.

56.

‘‘Daharasseva me tāta, mātā matāti me sutaṃ;

Tayā vinā ahaṃ tāta, jīvitumpi na ussahe.

57.

‘‘Yathā āraññakaṃ nāgaṃ, poto anveti pacchato;

Jessantaṃ giriduggesu, samesu visamesu ca.

58.

‘‘Evaṃ taṃ anugacchāmi, puttamādāya [pattamādāya (pī.)] pacchato;

Subharo te bhavissāmi, na te hessāmi dubbharo’’.

59.

‘‘Yathā sāmuddikaṃ nāvaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;

Vohāro tattha gaṇheyya, vāṇijā byasanī [byasanaṃ (ka.)] siyā.

60.

‘‘Evamevāyaṃ puttakali [puttaka (syā.)], antarāyakaro mama [mamaṃ (pī.)];

Imaṃ kumāraṃ pāpetha, pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ.

61.

‘‘Tattha kambusahatthāyo, yathā sakkaṃva accharā;

Tā naṃ tattha ramessanti [ramissanti (syā. ka.)], tāhi ceso [meso (pī.)] ramissati.

62.

‘‘Tato kumāraṃ pāpesuṃ, pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ;

Taṃ disvā avacuṃ kaññā, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ.

63.

‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu [ādu (sī. pī.)] sakko purindado;

Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ’’.

64.

‘‘Namhi devo na gandhabbo, nāpi [namhi (ka.)] sakko purindado;

Kāsirañño ahaṃ putto, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;

Mamaṃ [mama (pī.)] bharatha bhaddaṃ vo [bhaddante (ka.)], ahaṃ bhattā bhavāmi vo’’.

65.

‘‘Taṃ tattha avacuṃ kaññā, dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;

‘Kuhiṃ rājā anuppatto, ito rājā kuhiṃ gato’’’.

66.

‘‘Paṅkaṃ rājā atikkanto, thale rājā patiṭṭhito;

Akaṇṭakaṃ agahanaṃ, paṭipanno mahāpathaṃ.

67.

‘‘Ahañca paṭipannosmi, maggaṃ duggatigāminaṃ;

Sakaṇṭakaṃ sagahanaṃ, yena gacchanti duggatiṃ’’.

68.

‘‘Tassa te svāgataṃ rāja, sīhasseva giribbajaṃ;

Anusāsa mahārāja, tvaṃ no sabbāsamissaro’’ti.

Soṇakajātakaṃ paṭhamaṃ.

530. Saṃkiccajātakaṃ (2)

69.

‘‘Disvā nisinnaṃ rājānaṃ, brahmadattaṃ rathesabhaṃ;

Athassa paṭivedesi, yassāsi anukampako.

70.

‘‘Saṃkiccāyaṃ anuppatto, isīnaṃ sādhusammato;

Taramānarūpo niyyāhi, khippaṃ passa mahesinaṃ.

71.

‘‘Tato ca rājā taramāno, yuttamāruyha sandanaṃ;

Mittāmaccaparibyūḷho [paribbūḷho (sī. pī.)], agamāsi rathesabho.

72.

‘‘Nikkhippa pañca kakudhāni, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;

Vāḷabījani [vā ḷavījanī (sī. pī.)] muṇhīsaṃ, khaggaṃ chattañcupāhanaṃ;



"骑手善能驭马术，手持弓箭善射击；
我儿你要好治理，王位现在传与你。
"今日我就去出家，谁知明日命如何；
我不愿如愚昧鸦，随顺欲望趋灭亡。
"六万战车齐整备，高竖旗帜显威严；
猎豹虎皮为装饰，珍宝璎珞皆庄严。
"战士身着坚铠甲，手执弓箭驾战车；
我儿你要好治理，王位现在传与你。
"今日我就去出家，谁知明日命如何；
我不愿如愚昧鸦，随顺欲望趋灭亡。
"六万母牛品种优，公牛种牛皆壮健；
我儿你要好治理，王位现在传与你。
"今日我就去出家，谁知明日命如何；
我不愿如愚昧鸦，随顺欲望趋灭亡。
"一万六千美宫女，珠宝璎珞作庄严；
彩衣华服皆艳丽，耳戴珠环光闪烁；
我儿你要好治理，王位现在传与你。
"今日我就去出家，谁知明日命如何；
我不愿如愚昧鸦，随顺欲望趋灭亡。"
"父亲我自幼年时，听闻母亲已离世；
若是离开父亲您，我实在无法独活。
"如同林中小象儿，随着象王步后行；
跟随穿越山险处，平坦崎岖路不离。
"我亦如是随父行，带着钵盂步后随；
我定不会添烦恼，必当孝顺侍奉您。"
"如同商人航海船，为求财利远渡行；
若遇暗礁船触碰，商人必遭大损失。
"如是此子于我来，实为修道大障碍；
快把太子送离去，至乐宫中享快乐。
"那里美女如天仙，手镯金环声悦耳；
她们必让他欢喜，他定沉醉乐其中。"
"于是送太子前往，增乐宫内享欢娱；
宫女见他齐问道，长寿增益国土者：
"您是天神乾闼婆，抑或帝释天王耶；
您究竟是谁家子，让我等知您来历。"
"我非天神乾闼婆，亦非帝释天中王；
我是迦尸国王子，长寿增益国土者；
愿你们善待于我，我将成为你们主。"
"宫女又问太子道，长寿增益国土者：
'大王今往何处去，从此去向何方所？'"
"大王已越泥泞处，立足于彼坚实地；
无刺无障平坦路，步上光明大道途。
"而我却在此路上，通向恶趣之道路；
荆棘丛生多障碍，引向恶趣之深渊。"
"恭迎大王驾临至，如狮归返山窟中；
请王教诲我等众，您是我等之君王。"
妙声本生经第一
僧祇本生经 (2)
"见到国王端坐时，梵授车王显威仪；
于是前来作禀报，慈悯之人报王知。
"僧祇圣者已抵达，仙人众中受尊敬；
请王速速往迎接，前去拜见大仙人。
"于是国王急备车，登上装饰华美辇；
大臣随从皆环绕，最上车乘速前行。
"放下五种王权具，迦尸国土增盛者；
羽扇头冠并宝剑，王伞鞋履皆放下；

73.

‘‘Oruyha rājā yānamhā, ṭhapayitvā paṭicchadaṃ;

Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ, saṃkiccamupasaṅkami.

74.

‘‘Upasaṅkamitvā so rājā, sammodi isinā saha;

Taṃ kathaṃ vītisāretvā, ekamantaṃ upāvisi.

75.

‘‘Ekamantaṃ nisinnova, atha kālaṃ amaññatha;

Tato pāpāni kammāni, pucchituṃ paṭipajjatha.

76.

‘‘Isiṃ pucchāma [pucchāmi (sī. pī.)] saṃkiccaṃ, isīnaṃ sādhusammataṃ;

Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ, isisaṅghapurakkhataṃ [purakkhitaṃ (ka.)].

77.

‘‘Kaṃ gatiṃ pecca gacchanti, narā dhammāticārino;

Aticiṇṇo mayā dhammo, taṃ me akkhāhi pucchito.

78.

‘‘Isī avaca saṃkicco, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;

Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ, mahārāja suṇohi me.

79.

‘‘Uppathena vajantassa, yo maggamanusāsati;

Tassa ce vacanaṃ kayirā, nāssa maggeyya kaṇṭako.

80.

‘‘Adhammaṃ paṭipannassa, yo dhammamanusāsati;

Tassa ce vacanaṃ kayirā, na so gaccheyya duggatiṃ.

81.

‘‘Dhammo patho mahārāja, adhammo pana uppatho;

Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggatiṃ.

82.

‘‘Adhammacārino rāja, narā visamajīvino;

Yaṃ gatiṃ pecca gacchanti, niraye te suṇohi me.

83.

‘‘Sañjīvo kāḷasutto ca, saṅghāto [saṅkhāṭo (syā. ka.)] dve ca roruvā;

Athāparo mahāvīci, tāpano [tapano (sī. pī.)] ca patāpano.

84.

‘‘Iccete aṭṭha nirayā, akkhātā duratikkamā;

Ākiṇṇā luddakammehi, paccekā soḷasussadā.

85.

‘‘Kadariyatāpanā [kadariyatapanā (sī. pī.)] ghorā, accimanto [accimantā (pī.)] mahabbhayā;

Lomahaṃsanarūpā ca, bhesmā paṭibhayā dukhā.

86.

‘‘Catukkaṇṇā catudvārā, vibhattā bhāgaso mitā;

Ayopākārapariyantā, ayasā paṭikujjitā.

87.

‘‘Tesaṃ ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;

Samantā yojanasataṃ, phuṭā [pharitvā (a. ni. 3.36; pe. va. 71)] tiṭṭhanti sabbadā.

88.

‘‘Ete patanti niraye, uddhaṃpādā avaṃsirā;

Isīnaṃ ativattāro, saññatānaṃ tapassinaṃ.

89.

‘‘Te bhūnahuno paccanti, macchā bilakatā yathā;

Saṃvacchare asaṅkheyye, narā kibbisakārino.

90.

‘‘Ḍayhamānena gattena, niccaṃ santarabāhiraṃ;

Nirayā nādhigacchanti, dvāraṃ nikkhamanesino.

91.

‘‘Puratthimena dhāvanti, tato dhāvanti pacchato;

Uttarenapi dhāvanti, tato dhāvanti dakkhiṇaṃ;

Yaṃ yañhi dvāraṃ gacchanti, taṃ tadeva pidhīyare [pithiyyati (sī.), pithiyyare (syā.), pithīyare (pī.)].

92.

‘‘Bahūni vassasahassāni, janā nirayagāmino;

Bāhā paggayha kandanti, patvā dukkhaṃ anappakaṃ.

93.

‘‘Āsīvisaṃva kupitaṃ, tejassiṃ duratikkamaṃ;

Na sādhurūpe āsīde, saññatānaṃ tapassinaṃ.

94.

‘‘Atikāyo mahissāso, ajjuno kekakādhipo;

Sahassabāhu ucchinno, isimāsajja gotamaṃ.

95.

‘‘Arajaṃ rajasā vacchaṃ, kisaṃ avakiriya daṇḍakī;

Tālova mūlato [samūlo (ka.)] chinno, sa rājā vibhavaṅgato.

96.

‘‘Upahacca manaṃ majjho [mejjho (ka.)], mātaṅgasmiṃ yasassine;

Sapārisajjo ucchinno, majjhāraññaṃ tadā ahu.

97.

‘‘Kaṇhadīpāyanāsajja, isiṃ andhakaveṇḍayo [veṇhuyo (sī. pī.), piṇhayo (?)];

Aññoññaṃ [aññamaññaṃ (sī. pī.)] musalā [musale (sī. syā. pī.)] hantvā, sampattā yamasādhanaṃ [yamasādanaṃ (pī.)].

98.

‘‘Athāyaṃ isinā satto, antalikkhacaro pure;

Pāvekkhi pathaviṃ [paṭhaviṃ (sī. syā. pī.)] cecco, hīnatto pattapariyāyaṃ.



"国王下车除王饰，移开帷幔诸遮蔽；
见圣僧祇林中坐，上前礼敬而问讯。
"国王上前见仙人，相互问候交谈毕；
寒暄礼节皆尽后，退坐一旁以候询。
"待至一旁坐定后，思量时机已成熟；
开始请问诸恶业，请教因果善恶报。
"我问圣者僧祇师，仙人众中受尊崇；
端坐林中显威德，仙众围绕甚庄严。
"作恶之人死后去，往生何处受果报；
我曾所作诸恶业，请为解说告诉我。
"僧祇仙人即答道，对迦尸国增盛者；
端坐林中如是言，'大王请听我宣说。'
"若人行于邪道时，有人指示正道途；
若能依教而修行，不会为荆棘所伤。
"若人行于非法时，有人指示正法道；
若能依教而修行，不会堕入恶道中。
"法即是道大王知，非法即是邪路途；
非法引向地狱去，正法引至善趣中。
"非法行者大王知，邪命生活诸众生；
死后所往生之处，我说地狱听我言。
"等活黑绳众合狱，叫唤大叫两种狱；
复有阿鼻大地狱，炎热极热诸苦处。
"此八地狱难超越，皆为智者所宣说；
充满恶业造作者，各有十六小地狱。
"焰热燃烧极可怖，光炽盛燃大恐怖；
令人毛骨悚然惧，恐怖痛苦难堪受。
"四角四门严设防，各处区域皆划分；
铁墙围绕作界限，铁板覆盖密封闭。
"其地乃是铁所成，烈焰燃烧炽热盛；
四周百由旬之地，永远充满大火燃。
"堕入此等地狱中，头下脚上倒悬着；
因其曾犯诸仙人，持戒苦行修行者。
"杀害善人受果报，如鱼串炙被烤烧；
无数年岁受此苦，因造作恶业所致。
"身体内外皆烧灼，永远不得一时停；
欲求出离地狱门，求之不得增痛苦。
"向东奔跑求出路，又往西方急急寻；
北方奔走求生路，复向南方急急逃；
无论趋向何门户，所有门户尽关闭。
"许多千年在狱中，地狱众生受大苦；
举手号哭声震天，遭受无量大痛苦。
"如遇愤怒毒蛇时，威猛难敌难躲避；
不应侵犯善人德，持戒修行苦行者。
"巨人大力弓箭手，阿周那王克迦主；
虽有千臂亦灭亡，因犯仙人瞿昙圣。
"旃陀罗子净无垢，檀德迦王加侮辱；
如同多罗树断根，此王王位终灭亡。
"摩德王起恶心时，对待象行有德者；
连同眷属皆灭亡，其地变成荒野林。
"黑天仙人遭迫害，安达迦王起恶意；
互相以杵相击杀，最终堕入阎罗界。
"又如此人昔神通，能于虚空自在行；
今已堕入此地界，失德轮回受苦报。

99.

‘‘Tasmā hi chandāgamanaṃ, nappasaṃsanti paṇḍitā;

Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṃ saccūpasaṃhitaṃ.

100.

‘‘Manasā ce paduṭṭhena, yo naro pekkhate muniṃ;

Vijjācaraṇasampannaṃ, gantā so nirayaṃ adho.

101.

‘‘Ye vuḍḍhe [vaddhe (ka.)] paribhāsanti, pharusūpakkamā janā;

Anapaccā adāyādā, tālavatthu [tālavatthū (syā.), tālāvatthu (pī.)] bhavanti te.

102.

‘‘Yo ca pabbajitaṃ hanti, katakiccaṃ mahesinaṃ;

Sa kāḷasutte niraye, cirarattāya paccati.

103.

‘‘Yo ca rājā adhammaṭṭho, raṭṭhaviddhaṃsano mago [cuto (sī.)];

Tāpayitvā janapadaṃ, tāpane pecca paccati.

104.

‘‘So ca vassasahassāni [vassasahassānaṃ (sī. syā.)], sataṃ dibbāni paccati;

Accisaṅghapareto so, dukkhaṃ vedeti vedanaṃ.

105.

‘‘Tassa aggisikhā kāyā, niccharanti pabhassarā;

Tejobhakkhassa gattāni, lomehi ca [lomaggehi ca (sī. syā. pī.)] nakhehi ca.

106.

‘‘Ḍayhamānena gattena, niccaṃ santarabāhiraṃ;

Dukkhābhitunno nadati, nāgo tuttaṭṭito [tuttaddito (sī.)] yathā.

107.

‘‘Yo lobhā pitaraṃ hanti, dosā vā purisādhamo;

Sa kāḷasutte niraye, cirarattāya paccati.

108.

‘‘Sa tādiso paccati lohakumbhiyaṃ, pakkañca sattīhi hananti nittacaṃ;

Andhaṃ karitvā muttakarīsabhakkhaṃ, khāre nimujjanti tathāvidhaṃ naraṃ.

109.

‘‘Tattaṃ pakkuthitamayoguḷañca [pakkudhitamayoguḷañca (ka.)], dīghe ca phāle cirarattatāpite;

Vikkhambhamādāya vibandha [vibaddha (sī.), vibhajja (syā. pī.)] rajjubhi, vivaṭe mukhe sampavisanti [saṃcavanti (sī. syā. pī.)] rakkhasā.

110.

‘‘Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā, kākoḷasaṅghā ca dijā ayomukhā;

Saṅgamma khādanti vipphandamānaṃ, jivhaṃ vibhajja vighāsaṃ salohitaṃ.

111.

‘‘Taṃ daḍḍhatālaṃ paribhinnagattaṃ, nippothayantā anuvicaranti rakkhasā;

Ratī hi nesaṃ dukhino panītare, etādisasmiṃ niraye vasanti;

Ye keci loke idha pettighātino.

112.

‘‘Putto ca mātaraṃ hantvā, ito gantvā yamakkhayaṃ;

Bhusamāpajjate dukkhaṃ, attakammaphalūpago.

113.

‘‘Amanussā atibalā, hantāraṃ janayantiyā;

Ayomayehi vāḷehi [phālehi (pī.)], pīḷayanti punappunaṃ.

114.

‘‘Tamassavaṃ [taṃ passavaṃ (sī. syā.), taṃ passutaṃ (pī.)] sakā gattā, ruhiraṃ [rudhiraṃ (sī. syā.)] attasambhavaṃ;

Tambalohavilīnaṃva, tattaṃ pāyenti mattighaṃ [mattiyaṃ (sī.)].

115.

‘‘Jigucchaṃ kuṇapaṃ pūtiṃ, duggandhaṃ gūthakaddamaṃ;

Pubbalohitasaṅkāsaṃ, rahadamogayha [rahadoggayha (ka.)] tiṭṭhati.

116.

‘‘Tamenaṃ kimayo tattha, atikāyā ayomukhā;

Chaviṃ bhetvāna [chetvāna (sī. pī.)] khādanti, saṃgiddhā [pagiddhā (sī. syā. pī.)] maṃsalohite.

117.

‘‘So ca taṃ nirayaṃ patto, nimuggo sataporisaṃ;

Pūtikaṃ kuṇapaṃ vāti, samantā satayojanaṃ.

118.

‘‘Cakkhumāpi hi cakkhūhi, tena gandhena jīyati;

Etādisaṃ brahmadatta, mātugho labhate dukhaṃ.

119.

‘‘Khuradhāramanukkamma, tikkhaṃ durabhisambhavaṃ;

Patanti gabbhapātiyo [gabbhapātiniyo (sī. syā. pī.)], duggaṃ vetaraṇiṃ [vettaraṇiṃ (syā. ka.)] nadiṃ.

120.

‘‘Ayomayā simbaliyo, soḷasaṅgulakaṇṭakā;

Ubhato abhilambanti, duggaṃ vetaraṇiṃ [vettaraṇiṃ (syā. ka.)] nadiṃ.

121.

‘‘Te accimanto tiṭṭhanti, aggikkhandhāva ārakā;

Ādittā jātavedena, uddhaṃ yojanamuggatā.



"因此智者皆不赞，随顺贪欲而行事；
应以无瞋清净心，说出真实之言语。
"若人心怀恶意时，注视具德圣贤者；
持戒智慧具足人，必定堕入地狱中。
"若人辱骂长者德，以粗暴手段对待；
无子嗣无继承人，如多罗树根枯死。
"若杀出家修行者，已证圣果大仙人；
此人必堕黑绳狱，长时受苦难解脱。
"若为国王不依法，如野兽般毁国土；
令民众受诸苦恼，死后必堕炎热狱。
"此人将于千年间，百种天年受炙烤；
火焰环绕四周身，遭受极大诸痛苦。
"从其身体四处出，闪耀火焰不停息；
火焰吞噬其身体，从毛孔爪间喷出。
"身体内外皆烧灼，永远不得一时停；
痛苦逼迫而号叫，如象被钩刺痛时。
"若人因贪杀父亲，或因瞋恨最下劣；
此人堕入黑绳狱，长久受苦不得脱。
"如是之人受煎煮，铁锅之中复遭刺；
令其失明食粪尿，浸入硷水受折磨。
"炽热铁丸滚烫熟，长棒长期加热烧；
以绳捆绑紧束缚，张口恶鬼入其中。
"黑色棕色斑点鸟，乌鸦众集铁嘴鸟；
聚集啄食其挣扎，分食其舌并血肉。
"身体烧焦肢破碎，恶鬼追打不停息；
他们欢喜见其苦，如是地狱中受报；
世间所有杀父者，皆堕此中受折磨。
"若子杀害其母亲，死后堕入阎罗界；
遭受极大诸痛苦，此为自业之果报。
"非人力大难抵挡，杀害生母之恶人；
以诸铁制尖锐具，反复折磨不止息。
"从其身体流出物，其血本从身中生；
如同熔化赤铜汁，灌饮杀母之恶人。
"可厌尸体腐烂臭，粪秽泥浆臭难闻；
脓血混合成池水，沉入其中不得出。
"其中巨大铁嘴虫，啮破皮肤咬食之；
贪食其肉并其血，令其痛苦不堪受。
"堕入如是地狱中，沉没百人深渊处；
腐臭尸体之恶气，四散百由旬之远。
"即使具有清净眼，闻此恶臭亦衰败；
如是梵授王当知，杀母之人受此苦。
"踏上剃刀锋利边，难行难度极锐利；
堕胎女人皆堕入，难度剑叶地狱河。
"铁制木棉树林立，十六指长刺尖锐；
两岸倒悬如是树，难度剑叶地狱河。
"彼等树立放光明，如同火聚远可见；
火神点燃炽燃烧，高达一由旬之上。

122.

‘‘Ete vajanti [sajanti (sī. pī.), pajjanti (syā.)] niraye, tatte tikhiṇakaṇṭake;

Nāriyo ca aticārā [aticāriniyo (sī. syā. pī.)], narā ca paradāragū.

123.

‘‘Te patanti adhokkhandhā, vivattā vihatā puthū;

Sayanti vinividdhaṅgā, dīghaṃ jagganti sabbadā [saṃvariṃ (sī. pī.)].

124.

‘‘Tato ratyā vivasāne [vivasane (sī. syā. pī.)], mahatiṃ pabbatūpamaṃ;

Lohakumbhiṃ pavajjanti, tattaṃ aggisamūdakaṃ.

125.

‘‘Evaṃ divā ca ratto ca, dussīlā mohapārutā;

Anubhonti sakaṃ kammaṃ, pubbe dukkaṭamattano.

126.

‘‘Yā ca bhariyā dhanakkītā, sāmikaṃ atimaññati;

Sassuṃ vā sasuraṃ vāpi, jeṭṭhaṃ vāpi nanandaraṃ [nanandanaṃ (syā. ka.)].

127.

‘‘Tassā vaṅkena jivhaggaṃ, nibbahanti sabandhanaṃ;

Sa byāmamattaṃ kiminaṃ, jivhaṃ passati attani [attano (sī. syā.)];

Viññāpetuṃ na sakkoti, tāpane pecca paccati.

128.

‘‘Orabbhikā sūkarikā, macchikā migabandhakā;

Corā goghātakā luddā, avaṇṇe vaṇṇakārakā.

129.

‘‘Sattīhi lohakūṭehi, nettiṃsehi usūhi ca;

Haññamānā khāranadiṃ, papatanti [sampatanti (ka.)] avaṃsirā.

130.

‘‘Sāyaṃ pāto kūṭakārī, ayokūṭehi haññati;

Tato vantaṃ durattānaṃ, paresaṃ bhuñjare [bhuñjate (sī. syā. pī.)] sadā.

131.

‘‘Dhaṅkā bheraṇḍakā [bhedaṇḍakā (ka.)] gijjhā, kākoḷā ca ayomukhā;

Vipphandamānaṃ khādanti, naraṃ kibbisakārakaṃ [kibbisakārinaṃ (pī.)].

132.

‘‘Ye migena migaṃ hanti, pakkhiṃ vā pana pakkhinā;

Asanto rajasā channā, gantā [gatā (ka.)] te nirayussadaṃ [nirayaṃ adho (pī.)].

133.

‘‘Santo ca [santova (syā.)] uddhaṃ gacchanti, suciṇṇenidha kammunā;

Suciṇṇassa phalaṃ passa, saindā [sahindā (sī.)] devā sabrahmakā.



"如是之人堕地狱，炽热尖锐刺林中；
邪淫女子诸恶行，及与他人妻通者。
"头下足上倒坠落，翻转摔打众多人；
身体被刺卧其中，长夜漫漫常清醒。
"当夜晚时分过后，如山高大铁锅中；
必须投入其中去，炽热沸腾火水中。
"如是日夜不停息，破戒愚痴所覆盖；
承受自己业果报，往昔所造诸恶业。
"若为金钱所买妻，轻视自己之丈夫；
及其公婆长辈等，或是丈夫之姊妹。
"以钩拉出其舌头，连根拔起不留余；
见自舌头一寻长，虫蛆遍布难忍受；
不能言语表达苦，死后堕入炎热狱。
"屠杀绵羊与猪者，捕鱼狩猎诸行人；
盗贼屠牛凶残者，诬赖善人说过非。
"以矛铁锤及刀剑，箭矢等物加伤害；
被打投入硷水河，头下脚上倒坠落。
"早晚用铁锤击打，欺诈之人受此报；
所吐之物甚可厌，他人常来食其呕。
"乌鸦秃鹫与鹫鸟，乌类铁嘴诸禽鸟；
啄食挣扎造恶者，令其痛苦不堪受。
"以兽害兽行猎杀，或以鸟媒捕诸鸟；
不善之人染尘垢，必定堕入地狱中。
"善人上升往天界，因其修善诸业故；
请看善业之果报，帝释梵天诸天众。"

134.

‘‘Taṃ taṃ brūmi mahārāja, dhammaṃ raṭṭhapatī cara;

Tathā [tathā tathā (sī. syā. pī.)] rāja carāhi dhammaṃ, yathā taṃ suciṇṇaṃ nānutappeyya pacchā’’ti.

Saṃkiccajātakaṃ dutiyaṃ.

Saṭṭhinipātaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Atha saṭṭhinipātamhi, suṇātha mama bhāsitaṃ;

Jātakasavhayano pavaro, soṇakaarindamasavhayano;

Tathā vuttarathesabhakiccavaroti.

"我对你说大王啊，国主应当行正法；
如是行法大王啊，善修不会后悔生。"
僧祇本生经第二
六十集终
其摘要：
于此六十集中，请听我所说宣述；
本生故事中最胜，妙声降敌之故事；
如是说中战车主，僧祇圣者之事终。


